Tango Nuevo - jaunas iespējas un neierobežota brīvība

 
Gustavo Naveira un Giselle Anne

 
 

Tango Nuevo – jaunas iespējas un neierobežota brīvība

 

(saīsināti no Carlos Bevilacqua raksta žurnālā „Tango Danza”, Nr.3, 2008,

tulkojums un komentāri Aigars Stirna)

 

.. No dejotāju ķermeņiem strāvo jauna enerģija, dejotāji izmanto visu telpu, dejo ekstraverti, eleganti un reizēm akrobātiski - tāds ir pirmais iespaids par Tango Nuevo, „jauno tango”, fenomenu, kas pēdējos gados iegūst aizvien lielāku popularitāti un izraisa diskusijas tango dejotāju vidū..

(A.S.: Rakstā Tango Nuevo tiek bieži dēvēts par stilu, bet patiesībā, tā uzskata arī Gustavo Naveira, kura viedoklis ir citēts šī raksta beigās, „jaunais tango” nav viens vienots stils, bet gan ietver sevī daudzus dejošanas stilus, ko dejo mūsdienās. Tas ir apzīmējums mūsdienu tango attīstības laika posmam pēdējos 20-27 gados, jauna tango filozofija un brīvāka attieksme pret tango kā deju un mūziku.)

.. Tango Nuevo raksturīgas plūstošākas kustības un izteiksmīgāka dinamika nekā tradicionālajā tango, mainīgs satvēriens, kas bieži ir atvērtāks nekā ciešais, tradicionālais. Ķermeņu augšdaļu attiecības ir elastīgas, mainīgas, satvēriena maiņa vai pat atbrīvošanās no satvēriena nav nekāds grēks, elementi Voleos tiek bieži izmantoti, Ganchos tiek lietoti bez bailēm un reizēm pat apstādināti, „iesaldēti”, lai tos vēl vairāk uzsvērtu. Vecās, klasiskās figūras tiek izdejotas izteiksmīgāk, tiek izdarīti jauni radoši atklājumi, nemitīgi eksperimenti, elementi no citām dejām tiek dabiski integrēti tango. Skatītājiem vērot dejotājus kļūst tikpat fascinējoši kā dejotājiem pašiem dejot. Nav jābūt ekspertam, lai ievērotu un apbrīnotu spēli ar ķermeņu asīm (ķermeņa centru) vai veidu kā akcenti mūzikā tiek pārnesti precīzās, skaistās ķermeņu kustībās.

.. Gandrīz 80% Tango Nuevo piekritēju ir jauni cilvēki, kas bieži ir pretrunā ar milongas apmeklētāju parasto sastāvu. (A.S.: Īpaši Buenosairesā milongas apmeklē ļoti daudz vecāka gadagājuma cilvēki. Ir milongas, kur 80% ir pensijas vecuma cilvēki, citās milongās 80% ir jauni cilvēki starp 20 un 35.) Kaut arī daudzi jaunie elementi pirmajā brīdī šķiet grūtāk apgūstami nekā klasiskie, pieredzējuši dejotāji apgalvo pretējo. Un bez šaubām, pirms mācīties dejot jauno tango, vispirms ir jāapgūst klasiskā, tradicionāla tango pamati..

Jaunā tango priekšrocības ir acīm redzamas: lielāka ķermeņu augšdaļu izteiksmība, lielāka, neierobežota brīvība, tai skaitā, pacelt pēdas virs ceļu augstuma, graciozas spēles ar zemes pievilkšanas spēku un ķermeņu svaru, tempa maiņa arī dejojot pie mūzikas ar regulāru ritmu un tendence nemitīgi eksperimentēt.

Vienlaikus var pamanīt arī jaunā tango trūkumus. Daļa no jaunajām kustībām prasa labu ķermeņa lokanību (fitness), kas ne katram dejotājam piemīt. Tas izskaidro arī jauniešu pārsvaru milongās, kur dejo Tango Nuevo. Turklāt jaunajam tango kopumā nepieciešams vairāk telpas nekā tradicionālajam Tango de Salon. Tas var padarīt jaunā tango dejošanu cilvēku pilnās milongās diezgan komplicētu. Un visbeidzot, Tango Nuevo sevī slēpj risku, pārāk tālu aiziet no tango saknēm un pirmsākumiem.

Tipiskākie Tango Nuevo elementi jau ir vispārzināmi un tiek mācīti tango nodarbībās visā pasaulē: Colgadas, Volcadas, Sacadas, Voleos, Soltadas un Ganchos.

 

Tango Nuevo pirmsākumi

 

Visi ir vienisprātis, ka Tango Nuevo ir Gustavo Naveiras un Fabiana Salas eksperimentu, ko viņi 1980-tajos gados iesāka Buenosairesas rajona San Telmo klubā Cochabamba 444, ilggadīgu, rūpīgu studiju rezultāts. 1990-to gadu vidū viņiem pievienojās Mariano „Chicho” Frumboli. Naveiram izdevās „izģērbt”, atbrīvot tango no traucējošiem uzslāņojumiem un reducēt līdz minimumam, lai saprastu kā tango funkcionē un no kā sastāv.

Vienlaikus Naveira pavēra durvis inovācijām, aicināja dejotājus izmēģināt jaunas formas un kombinācijas līdzās jau zināmajām un radoši pieiet dejas procesam. Gustavo Naveira, Fabian Salas un Mariano „Chicho” Frumboli ir nozīmīgākie un ievērojamākie Tango Nuevo pārstāvji mūsdienās.

 (A.S.: Naveira un viņa domubiedri uzskata, ka tango pamatā ir trīs soļi: krustenisks uz priekšu (forward cross), sānis jeb atvērtais (open step) un krustenisks atpakaļ (back cross). Tam var zināmā mērā piekrist, kaut arī, saskaņā ar citu mūsdienu tango analītiķi, dejotāju un horeogrāfu Ugo Mastrolorenco (Hugo Mastrolorenzo), vienkāršāk ir domāt, ka tango pamatā ir vienkārši viens solis un brīvība to likt uz priekšu, sānis vai atpakaļ, nelikt nemaz vai pielikt klāt pagriezienu (Pivot))

Naveira ir intelektuālis, specializējas studijās un apmācībā, Salas organizē ikgadējo tango festivālu Congreso Internacional de Tango Argentino (CITA) (A.S. Festivāls notiek Buenosairesā katru gadu martā), bet Frumboli tiek cildināts par savu radošo garu un muzikalitāti, viņš savus jauninājumus atklāj priekšnesumos.

No jaunās paaudzes dejotājiem, kuri pasaulē pārstāv šo jauno tango, var pieminēt, piemēram, Pablo Villarazza & Dana Frigoli (A.S.: Ar savudeju skolu estudioDNItango), Esteban Moreno & Claudia Codega, Sabastian Arce & Mariana Montes, Gaston Torelli & Mariela Sametband, Damian Rosenthal & Celine Ruiz, Mario Consiglieri & Anabelle Diaz Hojman u.c.

(A.S.: Te noteikti jāpiemin vēl Adrian Veredice & Alejandra Hobert, Ezequiel Farfaro & Eugenia Parilla).

Deju skolā El Motivo Buenosairesā jau vairākus gadus strādā pasniedzēji Dina Martinez, Luciana Valle un Valencia Batiuk, bet pazīstamāko Buenosairesas praktiku Practica X vada pasniedzējs Pablo Inza.

 

Mīti un patiesības

 

Vienlaikus ar horeogrāfiskiem jauninājumiem Buenosairesā attīstījās, tā sauktais, Tango Electronico, - tango saplūšana (fusion) ar elektriskās mūzikas elementiem. Tas izskaidro daudzu dejotāju vēlmi jauno tango dejot izmantojot Gotan Project, Bajofondo, Tanghetto un citu Tango Electronico mūzikas grupu mūziku. Arī Astor Piazzolla kompozīcijas tiek bieži izvēlētas profesionālu dejotāju priekšnesumos. (A.S.: Astors Pjacolla ir Tango Nuevo pamatlicējs mūzikā.)

Tomēr, neskatoties uz idejām par robežu pārkāpšanu un prieku eksperimentēt, jāatzīmē, ka jebkura mūzikas forma ir piemērota, lai dejotu jauno tango, tāpēc praktikās un nodarbībās bieži dzirdami arī orķestri no, tā sauktā, tango „zelta laikmeta”.

(A.S.: Tie ir 1940-tie gadi, kad dzejoja Discepolo, dziedāja Casal un spēlēja Troilo, Pugliese, De Angelis un Francini-Pontier orķestri.)

Cits mīts par Tango Nuevo ir tāds, ka to nevar dejot tradicionālā apģērbā un apavos. Iespējams, ka iemesls meklējams tajā apstāklī, ka daži profesionāli dejotāji saviem priekšnesumiem izvēlas ērtu, vieglu un eksperimentālu apģērbu un apavus no mākslīgiem materiāliem. Patiesībā piemērots ir jebkurš apģērbs, kas atbilst dejotāju gaumei un mērķim. Apavus izvēloties noteicošais ir deju grīda, - lai apavi un zoles būtu piemērotas grīdai.

.. Svarīgs ir jautājums par .. nosaukumu. Jājautā, cik gan „jauns” ir tango, kura pirmsākumi meklējami pirms vairāk nekā 100 gadiem. No otras puses, .. ar Tango Nuevo var apzīmēt vienu no tiem veidiem kā dejot tango mūsdienās.. Pastāv viedoklis, ka jauni tango elementi vieni paši nenozīmē uzreiz vienu jaunu stilu. Patiešām, daudzi dejotāji nevēlas, ka viņiem piekarina šo Tango Nuevo birku, bet tā kā nekas labāks nav izdomāts (vēl tiek lietots „Neotango”, „laikmetīgais tango”), šis nosaukums iesakņojas tango leksikā.

 

Vai Tango Nuevo ir nākotne?

 

Vai Tango Nuevo kļūs par nozīmīgu tango vēstures posmu vai paliks tikai kā īslaicīga mode? Mūsdienu jauno dejotāju paaudze attieksmē pret tango ir daudz brīvāka, bez aizspriedumiem un viņi pēc dažiem gadu desmitiem būs milonguero (A.S. Par milonguero sauc tango dejotājus, kas regulāri apmeklē milongas, kuriem tango ir svarīga dzīves sastāvdaļa) galvenā daļa. Vienlaikus paši Tango Nuevo piekritēji norāda uz risku pārāk attālināties no tango būtības un saknēm un iesaka vairāk pievērst uzmanību ciešākai emocionālai vienotībai starp deju partneriem. (A.S. Citiem vārdiem, - nepazaudēt emocionālo saskaņu un garīgo kopības sajūtu partneru starpā.) Uzdevums ir atrast labu līdzsvaru starp tradīciju un modernismu. Nav arī jābaidās, ka tradicionālās tango formas izzudīs, jo tās paralēli tiek koptas, tai skaitā, no tiem, kuri dejo arī Tango Nuevo.

.. Tango Nuevo nosaukums biežāk tiek izmantots ārpus Argentīnas. Nereti tā ir kā tirgus zīme, lai pārdotu tango stundas vai šovus. (A.S.: Buenosairesā tiek runāts pārsvarā vienkārši par Tango. Ja kādi stili piedāvājot nodarbības tiek izcelti īpaši, tad, cik novēroju, Milonguero un Urquizas stili, vārds Nuevo tiek lietots retāk, bet milongās kopumā, tā saucamā, Tango Nuevo stilā dejo liela daļa dejotāju.) Nākotnē būs gan dejotāji, kuriem jaunais tango ar tam piemītošo prieku un brīvību eksperimentēt būs kā hobijs, gan profesionāli, kuri to nopietni studēs, praktizēs un nodos savu pieredzi citiem.

Gustavo Naveira uzskata (citāts no Benzecry Saba grāmatas „Glosario de Tango Danza”): „Ar Tango Nuevo var apzīmēt laika posmu pēc 1980.gada, kad dejotais tango tehniskā un mākslinieciskā ziņa sasniedza savas attīstības augstāko virsotni. ... Tas notika pateicoties jaunajām apmācības metodēm, kas uzlaboja un vienkāršoja komunikāciju starp dejotājiem visā pasaulē. Vienlaikus, pateicoties tango transformēšanās procesam, tango kļuva par vienu no nopietniem mākslinieciskās darbības veidiem gan horeogrāfiskā, gan interpretācijas ziņā.

Gustavo Naveira: „Tango Nuevo nav jauns stils, bet tā ir tango attīstības fāze, kas, iespējams, nav pēdējā, bet ir iesākums jauniem, interesantiem tango attīstības procesiem nākotnē”.

 

 

Aigars un Ginta ar Gustavo un Anne Buenosairesā, 2008.gada martā