„Tango palīdz saprasties”



„Latvijas Avīzes” žurnālista Andra Tiļļas intervija ar Argentīnas tango deju studijas 'Tangostudio' dejotājiem un vadītājiem Aigaru Stirnu un Gintu Opmani (2009.gada 25.jūlija numurā)



Ģimenes tradīcijas



Maigi vai kaislīgi, vienkārši draudzīgi vai ar humoru – tik dažādi var izdejot tango, ko māca Argentīnas tango deju studijas 'Tangostudio' vadītājs Aigars Stirna ar dzīves draudzeni Gintu Opmani. Viņiem šī deja bijusi liktenīga – pirmajā reizē uz Aigara nodarbību ieradusies tikai viena dejotgribētāja. Viņš ar skatienu uzlūdzis Gintu uz deju, kas turpinās nu jau sesto gadu. Abiem ir četrarpus gadus vecs dēliņš Jēkabs. Puika ir muzikāls, ar lielisku ritma izjūtu. Nereti viņš vēro deju nodarbības, klausās mūziku, cilā rokas un kājas deju ritmā.



Ģimenē svin Jēkaba dienu, kurā sveic dēliņu vārda dienā, rīko balli, spēlē dažādas spēles, neaizmirstot arī to, ka senlatvieši šo dienu veltījuši maizei un tās cepējiem. Gintai un Aigaram ir vēl arī citas tradīcijas – Jaunais gads ar tematiskiem pasākumiem, laivošana pieaugušajiem un atsevišķi bērniem ar vecākiem, taču pati nozīmīgākā ir saistīta ar tango – gan to mācot, gan organizējot deju vakarus.



Aigars Stirna ir beidzis Latvijas Mūzikas akadēmijas fagota klasi un Drēzdenes Sociālā darba augstskolu. Pirmoreiz viņš tango burvību iepazina Vācijā. 'Tas notika milongā (argentīniešu tango deju vakars. – A. T.), kur spēlēja dzīvā mūzika un dziedāja solists no Argentīnas. Mani apbūra vakara noskaņa, cilvēku mirdzošās acis, mūzika, kaislīgā deja."



Pēc studijām Vācijā Aigars uzņēmās tango popularizēšanu Latvijā, sāka pasniegt deju nodarbības. Katru otro mēnesi viņš devās uz Vāciju, lai apgūtu tango pedagoģiju un attīstītu savu meistarību.



Prāta un emociju vienotība



'Šai dejai piemīt brīnumains spēks. Tango figūras ir skaistas, bet dažkārt arī biedējošas kā pati dzīve. Visu to, ko nespējam izteikt vārdos, izpaužam dejā, kurā izjūtam prāta un emociju vienotību,' teic Aigars.



Svešatnē tango viņam raisījis nostalģiju, ilgas pēc tuviniekiem un draugiem. Līdzīgā situācijā 19. gadsimta 70. un 80. gados Buenosairesas un Montevideo ostu rajonos itāliešu un citu imigrantu vidē arī radusies šī deja. Acīmredzot tāpēc tajā jūtamas arī skumjas.



'Mūsdienās cilvēki alkst pēc tuvības. Apskāviens dejā palīdz pārvarēt kautrību, rada savstarpēju saprašanos. Kustībā labāk iespējams iepazīt sevi un partneri. Tango cilvēku atraisa, atbrīvo no kompleksiem, iedrošina izkāpt no noteiktā 'uzvedības rāmīša', ļauj izpaust savu cilvēcisko būtību. Ja dzīvē nejūties līdzsvarā, tango palīdz radīt iekšēju balansu," atzīst Ginta Opmane. Viņa dejas prieku iepazinusi jau no sešu gadu vecuma Rīgas 31. vidusskolas deju pulciņā. Tagad kopā ar Aigaru vada deju stundas, mācot ne vien klasisko Argentīnas tango, bet arī moderno, tā saukto tango nuevo, milongu (ātrāku deju, ko dejo tango vakaros) un tango valsi, kā arī Argentīnas tautas deju chacareru.



'Dejojot gājis visādi, reizēm arī gadījies partnerei uzmīt uz kājas. Atceros gadījumu, kad kāda horeogrāfe, kaislīga itāliete, dejojot uzlēca man virsū, iesēzdamās klēpī, un es nevarēju saprast – mest viņu zemē vai acumirklī izdomāt kādu jaunu kustību,' smejas Aigars.



Nodarbības apmeklē dažāda vecuma ļaudis – jaunākajam ir 17, bet vecākajam bijis 90 gadu. Pēdējā laikā nākot mācīties arī jaunie pāri, kas kāzu valša vietā izvēlējušies dejot tango. Aigars ar smaidu atceras gadījumu, kad meiteņu ballītē kāds topošajai sievai bija uzsaucis viņu – profesionālu deju meistaru.



Noskaņo labām domām



Rīdziniece 11. klases absolvente Kristīne Čumaka atnākusi dejot astoto reizi. 'Mani tango saista ar savu estētiku un īpašajām izjūtām, ko tas rada. Nāku trenēties viena, taču par to nebēdāju, jo parasti partneris ir pats vadītājs Aigars. Ar profesionāli iemācīšos ātrāk,' spriež Kristīne. Viņa teic, ka deja atraisa, ļauj iepazīt savu ķermeni un rada pozitīvas emocijas.

Krietni ilgāk tango nodarbības apmeklē grāmatvede Inga Streža ar dzīvesbiedru Aigaru, kurš pēc profesijas ir ceļu inženieris. Abi ir kopā 23 gadus, no kuriem jau otro bauda tango burvību.



'Sākumā sieva lūdza nākt līdzi dejot, bet tagad es aicinu viņu. Tango dod atslodzi pēc darbdienas, noskaņo labām domām,' teic Aigars Strežs. Dejošana ir tikai viena no šīs ģimenes tradīcijām. Iecienītas arī sportiskas nodarbes, piemēram, snovbords un kalnu slēpošana, taču vienu no vislielākajām baudām sagādājot pēršanās lauku pirtiņā.



Argentīnā radušos deju var apgūt arī Latvijā



Argentīnas tango māca –

Rīgā, I-dejas mājā, Rūpniecības ielā 32 b (ieeja caur pagalmu);

Liepājā, E. Veidenbauma ielā 8;

Cēsu rajona Kārļos, viesu mājā 'Kārļamuiža'.

No 2009.gada 17. līdz 23. augustam Rīgā un Jūrmalā notiks 2. starptautiskais Argentīnas tango festivāls 'Tango Sun Festival', kuru organizē Argentīnas tango deju studija 'Tangostudio'.



*** Intervija ir izlasāmainternetā (tur ir arī ģimenes fotogrāfija): http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/gimene..veseliba/?doc=59162.